Kā vēsta portāls izklaide.tv3.lv, savu sodu esi izcietis, bet, visticamāk, zīmogs uz mūžu paliek. Vai ieslodzījums tomēr kā otrā iespēja dzīvē. TV3 sarunu šovā “Zilonis studijā” savā stāstā par dzīvi ieslodzījumā un pēc tam stāsta mūziķe Madara Timošilova, kuru daudzi iepazinuši TV sociālā projekta “Caur ērkšķiem uz…” piektajā sezonā.
Kā Madara stāsta TV3 sarunu šovā “Zilonis studijā”, ieslodzījumā viņa nonāca “pavisam vienkārši”. “Lietojot alkoholu, dzīvojot antisociālo dzīvi, bez atbalsta, bez neviena cilvēka blakus. Bija noziegums. Stāstīt par to sīkāk es nevaru,” nokļūšanu aiz restēm atminas Madara.
Viņa uzskata, ka cietums bija viņas otrā iespēja. “Ja es nebūtu nonākusi cietumā, es tagad būtu beigta, turpinot dzīvesveidu, kāds man bija pirms cietuma,” saka Madara. Ieslodzījumā viņa pavadīja piecus gadus.
Madara stāsta, ka cietums viņu nemainīja uzreiz. “Es sākumā vispār nespēju noticēt, ka esmu cietumā, jo es ļoti ilgi tiesājos, un cietumu redzēju tikai pēc diviem gadiem, jo līdz tam biju izmeklēšanas izolatorā.
Izmeklēšanas izolators ir vieta, kur tevi aiztur, līdz tev ir noteikts sods. Cietums ir “zona”, kur esi notiesāts kopā ar pārējiem ieslodzītajiem,” skaidro Madara. Vai sajūtu un telpas ziņā ir atšķirība? “Protams. Ja “zonā” vari brīvi kustēties, tad izmeklēšanas izolatorā esi kamerā un izej ārā reizi dienā uz vienu stundu.”
Uzreiz pēc iznākšanas no cietuma Madara piedalījās TV šovā “Caur ērkšķiem uz…” un uzvarēja. Daudzi Madarā saskatīja to, ka viņa ir pierādījums, ka, iznākot no cietuma, patiešām ir iespējams mainīties.
Runājot par izmaiņām dzīvē pirms cietuma, cietuma laikā un pēc ieslodzījuma, Madara saka: “Ir mainījies viss. [Laiku] pirms cietuma es vispār negribu atcerēties, jo es nedzīvoju, es eksistēju. Man brokastīs, pusdienās, vakariņās bija alkohols.
VIDEO SKATĀMIES NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
