“Brīvībai cenas nav” – narkodīleris no Latvijas stāsta, ko piedzīvojis piecos Venecuēlas cietumos

 

Spriedums: astoņi gadi cietumā par narkotiku kontrabandu

Pēcāk latvietis nonācis iecirknī, kur sešiem cilvēkiem paredzētā kamerā pavadījis laiku kopā ar aptuveni 30 citiem aizturētajiem. “Nav kur gulēt, visi kā siļķes mucā, smird, rāpo žurkas – aptuveni tā īsumā varētu raksturot to vietu. Pirmajā naktī, atceros, man kāds vēl mēģināja apsvilināt matus. Pilnīga elle. Gulēju ar acīm vaļā,” situāciju aiz restēm apraksta Kārlis.

Šajā vietā viņš pavadījis piecas līdz sešas dienas, pēcāk nonākot Venecuēlas bēdīgi slavenajā cietumu sistēmā, kur puisim bija lemts pavadīt turpmākos dzīves gadus.

Par Kārļa tiesu sīkāk runāt nav vērts – tā, pēc viņa atmiņām, ilgusi aptuveni piecas minūtes, un noslēgumā viņam piespriests par konkrēto noziegumu likumā noteiktais astoņu gadu cietumsods. Piešķirtais advokāts pateicis, ka ir iespēja izpaust citu iesaistīto kontrabandistu vārdus, taču sodu tas nekādi neietekmēs. Ar narkotiku kontrabandistiem šajā valstī neauklējas.

Interesanti gan, ka pēcāk tiesa neizskaidrotu iemeslu dēļ tomēr lēma Kārļa cietumsodu samazināt līdz sešiem gadiem.

Kārtību cietumā nosaka bosi, izdzīvo tas, kuram ir nauda

Kopumā Kārlis pabija piecos Venecuēlas cietumos, taču apstākļi tajos bijuši gana līdzīgi. “Pirmajā cietumā, kur biju, sapratu, ka to kontrolē paši cietumnieki. Karavīri principā gādā tikai par to, lai neviens neizmūk ārā. Visādi citādi – katrā paviljonā ir savs galvenais boss, tad ir otrais boss, trešais boss un tā uz priekšu. Speciāli cilvēki staigā apkārt ar pistolēm un skatās, lai ir kārtība, lai neviens nepārkāpj iekšējos noteikumus,” tur valdošo hierarhiju apraksta latvietis.

“Sākumā nāca visādas muļķības galvā. Bija doma mukt un turpināt dzīvi džungļos. Dzīves apstākļi cietumā – neciešami. Telpas pārpildītas, gulēt nav kur, no grīdas lien ārā naglu un skrūvju gali. Naktīs, kad kāds iet uz tualeti, nākas kāpt pāri citiem. Te uz auss uzkāpj, te uz vēl kaut kā. Pa dienu nebija vietas, kur pastaigāt. Sēdējām savā paviljonā uz saviem spaiņiem, kur glabājām savas mantas. Lielākā daļa ieslodzīto lietoja narkotikas, pīpēja to “kreku” [crack cocaine – kokaīns kristalizētā formā, vislielāko atkarību izraisoša kokaīna forma]. Tas bija veids, kā izturēt šo murgu. Mēģināju šņaukties, taču man palika tik slikti, ka gandrīz atdevu galus. Sapratu, ka priekš manis tas tiešām nebūs risinājums un nolēmu ciesties tāpat. Pirmo gadu pavadīju domājot, kur tik varētu pagulēt,” stāsta Kārlis.

Cietumā gadījies arī pamatīgi saslimt, taču pret visām kaitēm esot dotas vienas un tās pašas tabletes. Kādā no šādām reizēm Kārlis zaudējis 14 kilogramus svara.

Pie slimībām Kārlis vaino ēdienu – brokastīs briesmīgas, sakaltušas maizītes, pusdienās – vārītas pupiņas un gaļa, kura smirdējusi tik nešpetni, ka Kārlis turpmāk lūdzis, lai viņam to neliek bļodā.

Kāds Bulgārijas un kāds Francijas pilsonis cietumā no slimībām miruši. Valstu vēstniecības šad tad ciemojušās, devušas dažādas zāles, taču ne visiem izdevies izdzīvot.

Lai arī dzīve aiz restēm svešā valstī viennozīmīgi bijusi briesmīga, Kārlim tomēr izdevies izvairīties no asiem konfliktiem ar citiem ieslodzītajiem.

Kā pats skaidro – galvenokārt tādēļ, ka nav palicis nevienam parādā. Naudu puisim uz cietumu kā vien varējusi sūtījusi māte, kurai, lieki piebilst, ar dēlu notikušais pamatīgi iedragājis dzīvi.

“Esmu redzējis kā ar beisbola nūju nežēlīgi sasit cilvēku – salauž kājas, rokas. Viņš paņēmis narkotikas uz parādu, teica, ka atdos, taču izpīpēja visu un neko neatdeva,” šokējošākos momentus atminas Kārlis.

Viņam galvenās problēmas bijušas regulārs ūdens trūkums, higiēnas preču neesamība un pastāvīgi antisanitārie apstākļi: “Iedomājies – tu staigā visu laiku ar salipušiem matiem, visur smird, visur piemīzts. Ja nevari nopirkt tualetes papīru, slauki kaut ar pirkstu! Bija viens anglis, kuram naudas vispār netrūka. Viņš sev bija nopircis gultu, dators viņam vēl bija. Ja tev ir nauda, tu tur dzīvo kā karalis. Man mutere šad tad sūtīja, varēju sev arī kaut ko atļauties nopirkt. Citreiz mainījāmies ar lietām.”

Lai arī katra diena ieslodzījumā bijis pārbaudījums, tās pa vienai aizvadot, pamazām sarucis arī Kārlim piespriestais cietumsods.

TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!