Ebreju tautai ir gudrība, kas palīdz iepriekš noteikt, kurš no tava apkārtnes ir nelietis.
Bērnībā es bieži raudāju, jo mani vecāki neļāva man iet ārā spēlēties, piespieda lasīt grāmatas un sēdēt virs mācību grāmatām.
Es apbrīnoju laipnas, bezrūpīgas klasesbiedru mātes, kuras ļāva saviem bērniem darīt visu, kas ienāk prātā, un pašas nodarbojās ar savām lietām. Vecāku sapulcēs viņas satraukumu izraisīja tikai viens jautājums – kad tas viss beigsies un varēs doties mājās.
Pēc tam nāca laiks, kad parādījās ļauni skolotāji, mātes-in-law, priekšnieki.
Laiks visu novietoja savās vietās. Mani piepilda pateicība tiem cilvēkiem, kas padarīja mani stiprāku.
Ar vecumu tu skaties tālāk, dziļāk un skaidrāk. Tas, kas šķita varas pārņēmējs, kļūst par glābēju, un otrādi. Notiek vērtību, stereotipu un uzskatu pārvērtēšana.
Pazīsti tikai cienījamas draudzības cilvēkus,
Ar neliešiem nesatiecies, neaizvainojiet sevi.
Ja nelietis tev dos zāles – izlej tās!
Ja gudrais tev dos indi – pieņem to!
Kas un ko tas cilvēks sevī nes, laiks to parādīs. Kā uzzināt par cilvēku iepriekš? Tas nav iespējams. Jādzīvo kopā ar viņu, jāsaskaras ar grūtībām un jāapēd vesels sāls ķieģelis.
Cēls cilvēks nekad nepadarīs tevi raudošu, pazemotu un lūdzošu, nekad neieviesīs tev sajūtu par vainu, nebūs apgrūtinājums un izmisīgi nepieprasīs tavu uzmanību.
Viņš nekad neteiks: “Dari, kā vēlies, tā ir tava dzīve”, jo viņa dzīve viņu uztrauc tieši tikpat, kā viņa paša, un viņš aktīvi piedalās tajā. Viņš neļaus tev iegrimt izmisumā, neļaus nokrist zemē.
Tev nevajadzētu justies diskomfortu attiecībās, bet atceries: nav jūras bez vētras un debesu bez mākoņiem. Nav ideālas saskaņas. Un pirms aiziešanas, pirms pārtraukt attiecības ar kādu, dziļi pārdomā – vai tas, kas traucē, un konflikti, nav tieši tu pats?
Ebreju tautai ir gudrības krātuvē citāts, kas palīdz iepriekš noteikt, kurš no taviem tuvākajiem ir nelietis:
NEKAD NEDODU UZTICĪBU CILVĒKAM, KURŠ STĀSTA PAR SAVĀM PROBLĒMĀM, BET SLĒPJ NO TEVIS VISAS SAVAS PRIEKŠROCĪBAS.
Cilvēks, kurš tev uzticas, nenoslēps no tevis labās ziņas, ka viņu paaugstināja darbā, ka viņš saņēma prēmiju vai mantojumus. Viņš dalīsies savā priekā, lai to kopā ar tevi izbaudītu.
Tomēr gudram cilvēkam ir ļoti maz cilvēku, kam viņš uzticas. Tie ir paši tuvākie, kas ir gatavi novilkt pēdējo kreklu viņa labklājībai. Parasti tas ir vecāki, vecmāmiņas un vectēvi, bērni.
Draugi reti paliek draugi, ja pastāv materiālās nevienlīdzības, vai kad vieniem veicas, bet citiem – ne.
Divi puiši kļuva draugi, strādājot pie viena projekta, bet pēc tam viss sašķēlās. Vienam bija bērns, otram nekas nesanāca, vienu paaugstināja amatā, bet otrs palika iepriekšējā pozīcijā. Viņi pārtrauca draudzību. Naids, aizvainojums, skaudība, sajūta par netaisnīgumu nostājās starp viņiem.
Diemžēl šo teicienu nevar piemērot visai apkārtnei. Ja to mēģini darīt, tad tu esi cilvēks, kas pārāk uzticas, pārāk atklāts un tev vēl vairākkārt nāksies ciest no tā.
Gudrs cilvēks tur mutē, viņš neizsaka savu panākumu, necenšas nevienam iepatikties ar savu veiksmi un cenšas nestāstīt par savu laimi. Tie, kam ir vairāk veiksmes, viņa panākumi nav interesanti, bet tiem, kam veicas mazāk, viņš ir kā sarkans lupats buļim.
Ja stāstīsi par savu laimi un veiksmi, tad sapratīsi, kas notiks: vai nu cilvēki iedzīvosies izmisumā, ka viņiem neizdodas dzīvot tik viegli un veiksmīgi, un novērtēs to, kas viņiem ir, vai viņi sāks skaudēt un skaudība pāries naidā.
Laime mīl klusumu. Tas nav uzskats, bet gudrība, kas balstās uz pieredzi.
Ja cilvēks aizsargā savu privāto dzīvi, ja viņš nelaidīs svešiniekus, ja domā pirms kaut ko pateikt, tad saskarsme ar nelietību viņam gandrīz neiespējama.
Nelietis parādās tikai tad, kad dvēsele ir vaļā un sirds atklāta. Dzīve māca, ka tā dzīvot nevar.
