Kā vēsta portāls jauns.lv, pašreizējā Krievijas vadība ar Putinu priekšgalā tiks izvesta uz ārzemēm gadījumā, ja tiks zaudēta kontrole pār valsti. Politologs Abbas Galjamovs, atsaucoties uz avotiem, pastāstīja par Kremļa projektu “Noasa šķirsts”.
Krievijas vara neizslēdz militāru sakāvi, kas novedīs pie pašreizējā režīma krišanas, kas liek Kremlim meklēt atkāpšanās ceļus uz drošām teritorijām. Projekts ar neoficiālo nosaukumu “Noasa šķirsts” Krievijas augstākajos kuluāros tiek izstrādāts kopš pavasara, pavēstīja Krievijas politologs Abbas Galjamovs.
“Parasti insaideru stāstus es nepārstāstu, bet šodien izdarīšu izņēmumu. Pirmkārt, avotam pārāk uzticos, un, otrkārt, informācija ir ļoti karsta. Tātad, sākot ar pavasari, Putina Politbirojs sāka darbu pie projekta ar neoficiālo nosaukumu “Noasa šķirsts”. Kā izriet no nosaukuma, runa ir par jaunu zemju meklēšanu, kurp varēs doties gadījumā, ja dzimtenē kļūs pavisam neomulīgi. Vadonim tuvu stāvošie neizslēdz, ka zaudēs karu, zaudēs varu, un viņam būs kaut kur steidzami jāevakuējas,” savā “Telegram” kanālā rakstīja politologs.
Galjamovs norāda, ka sākotnēji par “pamata laukumu” tika uzskatīta Ķīna. Un šo variantu it kā lobēja Putina senais pārinieks, baņķiera Jurija Kovaļčuka vecākais brālis – Mihails Kovaļčuks. Pēc “The Times” datiem, Kovaļčuks bijis viens no pašreizējā kara ar Ukrainu ideologiem.
Uz Ķīnu kā bēgšanas vietu iepriekš intervijā “Rus.Postimees” norādīja arī Putina pirmais premjers 2000. – 2004. gadā Mihails Kasjanovs.
“Vairs faktiski nav kur slēpties. Ķīna ir lielvalsts, kas nekad Rietumiem netiks atvērta tā, lai izdotu Putinu Hāgas tribunālam. Ķīna ir sabiedrotā Putinam, lai arī ne visai aktīvi atbalsta Putina agresiju. Tā ka šis variants ir visnotaļ iespējams izskatīšanai,” oktobrī sacīja Kasjanovs.
Tomēr no Ķīnas kā iespējamā patvēruma vietas pēc bēgšanas pašreizējais Kremlis ir atteicies, saka Galjamovs.
“Sadarbības perspektīvās ar viņu [ar Ķīnu] potenciālie emigranti ātri vien vīlās. Ķīnieši pārāk nicina citus – īpaši zaudētājus. Cerību, kā tagad kļuvis skaidrs, uz to ir maz,” zināšanās dalās politologs.
Pašlaik Putina un viņa tuvākā loka evakuācijas variants ir Latīņamerika – Argentīna un Venecuēla. Turklāt pārvietošanas projektu Karakasas kontrolētajās teritorijās kūrē personīgi Igors Sečins, sens Putina līdzgaitnieks, bijušais vicepremjers, ilggadējs naftas kompānijas “Rosneft” vadītājs.
“Viņam [Sečinam] ir labas personiskās attiecības ar Maduro [Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro] un tieši pie viņa pāriet šobrīd evakuācijas projekta vadība. Kā man pastāstīja, ar tiešo darbu, kas saistīts ar izbraukšanu uz vietas nodarbojas Jurijs Kuriļins – “Rosneft” vadītāja labā roka,” savu avotu atklāsmes izklāsta Galjamovs.
Par Kuriļinu zināms, ka vēl nesen viņš vadījis “Rosneft”. 2022. gada vasarā viņš formāli no turienes aizgāja un tagad pilnībā sevi veltījis tieši “Noasa šķirstam”, apgalvo politologs.
“Diemžēl nekādas citas detaļas mans avots nezina, tomēr arī teiktais ir pietiekams, lai saprastu: kad viņi saka, ka “viss notiek pēc plāna”, tad ir svarīgi zināt, pēc kura. Plānu viņiem, šķiet, ir daudz vairāk par vienu,” secina Galjamovs.
Jāatzīmē, ka Latīņamerikas valstis tika aktīvi izmantotas, lai nacistiskās Vācijas militārpersonas un ierēdņus glābtu no vajāšanas par Trešā Reiha noziegumiem.
Uz Krievijas armijas atkāpšanās fona no iepriekš okupētajām teritorijām Vladimirs Putins neieradās sezonas galvenajā starptautiskajā politiskajā notikumā G20 samitā. Turklāt Krievijas prezidents krasi mainījis savu personisko vizīšu praksi Krievijas reģionos. Viņa apsardze izstrādā darba scenārijus karastāvokļa apstākļos Maskavā apvērsuma mēģinājumu gadījumā.
Iepriekš kļuvis zināms, ka Francija sāk gatavošanos Krievijas speciālā noziegumu tribunāla Ukrainā oranizācijai. Eksperti vāc pierādījumus par Krievijas armijas noziegumiem, kas atbilst terminam – genocīds. Pēc pēdējiem ANO datiem apstiprinās vairāk nekā 17 tūkstoši upuru Ukrainas civiliedzīvotāju vidū pēc Krievijas uzbrukuma 24. februārī.
Putina karš ar Ukrainu ilgst jau 287 dienas.
P.S. Uz šī fona Kremlis gatavojas izsludināt otro mobilizācijas vilni, kas skar vairs ne 300 tūkstošus rezervistu, kā tas bija septembrī un oktobrī. Pēc neapstiprinātiem datiem jaunais mērķis ir 700 tūkstoši cilvēku.
Vēl pēc pirmā mobilizācijas viļņa paziņošanas septembra beigās neatkarīgie mediji vēstīja, ka Putina dekrēta slepenajā punktā piesaucamo rezervistu skaits pārsniedzis 1 miljonu cilvēku. Sociologi fiksēja, ka mobilizācija kļuvusi par šoku lielākajai daļai Krievijas iedzīvotāju.
