Četras sievietes atklāj, kas ar viņām darīts nacistu koncentrācijas nometnē

Starp 74 “eksperimentu trusīšiem” bija arī Kristīna un vēl trīs sievietes – Vanda Vijtasika, Janīna Ivaska un viņas māsa Kristīna Ivaska. Visām četrām sievietēm nācās pārdzīvot prātam neaptveramas sāpes. Nometnes ārsti graizīja viņas ar netīrām trauku lauskām, šādā veidā cenšoties mākslīgi radīt infekciju. Par spīti baisajām ciešanām, sievietes tomēr atrada veidu, kā nodot informāciju par šiem necilvēcīgajiem eksperimentiem.

Viņām tika atļauts tuviniekiem nosūtīt mēnesī vienu vēstuli, un tās saturs tika rūpīgi cenzēts. Koncentrācijas nometni pamest drīkstēja vien vēstījumi par to, cik laba šeit ir dzīve. Tomēr sievietes radīja ģeniālu plānu, kā vēstulēs iekļaut slepenus ziņojumus, kurus nespētu pamanīt nometnes apsardze. Viņas secināja, ka var rakstīt ar urīnā iemērcētu skaliņu.

(Asociatīvs foto) 1944. gada 27. maijs Aušvicā. (Foto: AFP/Scanpix)

Uzrakstītais gan drīz vien pazustu, jo urīns izžūstot zaudē krāsu. Taču sakarsēts tas atkal krāsu atgūst, tāpēc ir iespējams izburtot uzrakstītos vārdus. 1943.-1944. gadā sievietes, riskējot ar savu dzīvību, spēja nosūtīt 27 šādā veidā uzrakstītas vēstules. To viņas darīja ar cerību, ka pasaule uzzinās, kādas šausmas notiek aiz koncentrācijas nometņu vārtiem.

Ģeniālais plāns varētu nostrādāt vien tādā gadījumā, ja tuvinieki saprastu, kāda ir nežēlīgā patiesība, kas slēpjas aiz skaidri uzrakstītajām bezjēdzīgajām frāzēm. Vienā no brālim adresētajām vēstulēm Kristīna izdomāja iešifrēt mājienu, kuru, kā viņa cerēja, brālis sapratīs.

Tātad – viņa pieminēja kādu konkrētu bērnībā lasītu grāmatu, kurā stāstīts par puiku, kurš rakstīja slepenus ziņojumus. Sākumā brāli izbrīnīja grāmatas pieminēšana, taču drīz vien viņš aptvēra, ka arī māsa, gluži kā tas puika, visticamāk, sūta šifrētus vēstījumus. Tad brālis sāka meklēt vēl citus mājienus. Un pēkšņi viņš saprata, ka no rindiņu pirmajiem burtiem veidojas vārds, kas iztulkojot nozīmē “vēstule šifrēta”.

Sakarsējot papīru, starp rindiņām kļuva izburtojami vārdi, kas raisīja nemieru: “Mēs nolēmām izstāstīt visu patiesību.” Tālāk bija sīki un smalki aprakstīti eksperimenti. 1943. gada maijā līdzīgu vēstuli saņēma arī Janīnas tēvs. To atšifrējis, viņš sāka domāt, kā palīdzēt sievietēm aizbēgt. Kā apgalvo Lundas universitātes vēsturnieki, vēstulē bija teikts: “Jau ir izbēgušas piecas poļu tautības politiskās ieslodzītās. Gatavojamies bēgt arī mēs.”

TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!