Tik daudz dažādu projektu tiek īstenoti dzīvē, lai šiem bērniem palīdzētu, bet vai visi tos var izmantot?
Kā ir patiesībā? Šis piemērs ir tikai par vienu ģimeni, kuru apmeklējot, raudāja sirds.
Cik daudziem no mums gribētos būt bildē redzamās mammas vietā? Cik ilgam laikam pietiktu “optimisma” ikdienā, kad jāmēro šādi ( ne) ceļi, lai nokļūtu līdz skolas autobusam vai vietai, kura tiek sagatavota bērniem ar īpašām vajadzībām.
Vietā, kur viņš justos labi savu vienaudžu vidū? Ko darīt, ja pašu spēkiem nav iespējams ceļu uzlabot, bet palīdzību nav kam lūgt? Atliek vien cerēt uz saulīti, kas ceļu nosusēs.”
Dalāmies ar šo rakstu! Par tādām situācijām nedrīkst klusēt!
