Fiziska kontaktēšanās var kļūt bīstama. “Vai ir kāds iemesls, kāpēc mums būtu jāsatiekas?”
Lingvistikas profesore, grāmatas “You’re the Only One į Can Tell: Inside the Language of Women’s Friendships” autore uzskata, ka mainīsies tas, kā mēs redzam sevi vidē, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem.
“Tagad esam uzzinājuši, ka pieskaršanās priekšmetiem, fiziska atrašanās kopā ar citiem cilvēkiem un gaisa elpošana slēgtā telpā var būt bīstama. Cik ātri šī izpratne un piesardzība mazināsies, atkarīgs no konkrētiem cilvēkiem. Taču tiem, kuri šo laiku būs pārdzīvojuši, šis paradums pilnībā neiznīks nekad,” uzskata profesore.
Viņa prognozē, ka var ieviesties paradums sasveicinoties vairs nelietot rokasspiedienu. Visticamāk, sāksim arī daudz biežāk mazgāt rokas.
Tāpat arī var būt, ka fiziskas klātbūtnes vietā mēs biežāk izvēlēsimies kontaktēšanos attālināti. “Tā vietā, lai jautātu: “Kāpēc man tas jādara internetā?” – tagad mēs vaicāsim: “Vai ir būtisks iemesls, kāpēc tas būtu jādara personiski, nevis internetā vai pa telefonu?”,” uzskata speciāliste.
Jauna veida patriotisms – laba pandēmijas blakne
Politikas zinātņu profesors Lorenss Šrads (Lawrence Schrad) uzskata, ka vismaz ASV patriotisms bieži ir saistīts ar bruņotajiem spēkiem. Taču ar ieročiem nevar nogalināt vīrusu.
Tāpēc iespējams, ka par jaunajiem mūslaiku varoņiem kļūs medicīnas sistēmas darbinieki, un viņi tiks godināti tāpat kā kara varoņi un veterāni. Vai arī – kā neatkarības cīnītāji. Tieši viņiem tiks sociālās garantijas, viņiem par godu cels pieminekļus un radīs svinamdienas. “Iespējams, Amerikas patriotisma demilitarizācija un tautas mīlestība būs viena no labajām lietām, kas radīsies pēc visas šīs globālās sērgas,” viņš prognozē.
Cilvēki solidarizēsies un kļūs draudzīgāki
Psiholoģijas profesors Pīters Kolmans (Peter T. Coleman) apgalvo, ka starp labajām pārmaiņām noteikti minama polarizācijas mazināšanās un solidariātes palielināšanās sabiedrībā. Tas var izklausīties diezgan ideālistiski, taču viņš uzskata, ka šādām prognozēm ir nopietns pamatojums.
Cilvēki, saskārušies ar kopēju ienaidnieku, vairs nedomā par savstarpējām atšķirībām un velti visu enerģiju cīņai ar kopējām grūtībām. Turklāt pētījumi liecina, ka šādas globālas pārmaiņas, kas satricina visu sabiedrību, var mainīt arī politisko vidi.
Atkal uzticēsies profesionāļiem, nevis TV šovu zvaigznēm
Amerikāņu profesors Toms Nikolss (Tom Nichols) apgalvo, ka šī pandēmija ir piespiedusi cilvēkus novērtēt, cik svarīgi ir savas jomas speciālisti un eksperti. Cilvēki vēlas dzirdēt informāciju nevis no TV šova zvaigznes, bet medicīnas profesionāļa.
Viņš tāpat arī izsaka cerību, ka pēc šīs krīzes cilvēki kļūs atbildīgāki un sapratīs, ka darbs valdībā un politikā ir domāts nopietniem profesionāļiem, tāpēc gudrāk un nopietnāk izvēlēsies, par ko balsot vēlēšanās.
Būs mazāk individuālisma – cilvēki sapratīs, cik ļoti saistītas ir visu mūsu dzīves
Socioloģijas profesors Eriks Klinenbergs uzskata, ka pandēmijas dēļ beigsies hiperindividuālisma laikmets un sabiedrība var tikt pastumta arī autoritārisma virzienā.
Taču nav teikts, ka šis sliktākais scenārijs piepildīsies. Var arī gadīties, ka sabiedrībā notiks pārorientēšanās un vairāk uzmanības tiks veltīts sabiedrības labumam – īpaši veselības aprūpei. Cilvēki sapratīs, cik ļoti saistītas ir visu mūsu dzīves, ka mēs nevaram izdzīvot cits bez cita, un ir jādomā vairāk kolektīvā aspektā.
Var mainīties arī reliģiskās prakses
“Vote Common Good” stratēģiskā direktore Eimija Salivana (Amy Sullivan) atzīst, ka visas reliģijas kādā vai citā laikā ir saskārušās ar vajāšanām vai citām grūtībām. Taču vēl nav bijis gadījums, kad visām vienlaikus būtu radušās tik lielas problēmas. Karantīnas apstākļi mainīs mūsu izpratni par to, kas ir reliģiskā prakse. Iespējams, ka ieraudzīsim jaunas iespējas, kā piedalīties dievkalpojumos attālināti vai citos veidos.
Cilvēki var pieprasīt būtiskas reformas medicīnā
“Atlantic” līdzstrādnieks Džonatans Rauhs (Jonathan Rauch) apgalvo, ka pandēmija ir atklājusi nāvējošus trūkumus veselības aprūpes sistēmā. Sabiedrība var sākt pieprasīt būtiskas reformas medicīnas sistēmā un varbūt arī valdībā
Mūsu dzīve arvien vairāk pārcelsies uz internetu
Žurnāla “Reason” galvenā redaktore Katerina Mangu-Vorda (Katherine Mangu-Ward) vērš uzmanību uz to, ka pandēmijas laikā svarīga mūsu dzīves daļa ir pārcēlusies uz interneta vidi. Un cilvēki tuvākajā nākotnē var negribēt atgriezties pie iepriekšējiem paradumiem.
Ne mazums ģimeņu saviem bērniem izvēlēsies attālinātās mācības, arī studentiem lekcijas online vidē šķitīs pievilcīga alternatīva. Arī darbinieki, pamēģinot strādāt no mājām, nākotnē var dot priekšroku šādam darba veidam. Tikšanās, sarunas – daudz kas no fiziskās vides pārcelsies uz virtuālo.
Kādu saturu es radu – un ko atšķirīgu es varu piedāvāt
Sociālo zinātņu un tehnoloģiju profesore Šerija Tērkla (Sherry Turkle) prognozē, ka turpmāk mēs rūpīgāk apdomāsim, kādu saturu piedāvājam internetā un kādu kopienu ar to veidojam. Lekciju kursi, jogas nodarbības internetā un citas iespējas – tas ir pavisam kas cits nekā blenzt visu vakaru ekrānā, spēlējot videospēles. Cilvēki sāks uzdot sev jautājumus: “Ko autentisku un atšķirīgu es varu piedāvāt? Man ir sava dzīve, savs stāsts. Kas ir vajadzīgs cilvēkiem?” Un tas mainīs viņu uzvedību internetā.
Virtuālās pasaules iespējas daudziem būs pārsteigums
Pētniece Elizabete Breidlija vērš uzmanību uz faktu, ka virtuālā pasaule ir parādījusi, ka varam savas kaislības un emocijas izdzīvot arī vienatnē, pašizolācijā, un šādi būt drošībā. Būs ne mazums cilvēku, kam virtuālās pasaules daudzveidība kļūs par jaunu atklājumu.
Telemedicīnas attīstība: arī vizīte pie ārsta var notikt attālināti
Pensilvānijas universitātes zinātniece Ezeskiela Emanuela vērš uzmanību uz to, ka šīs pandēmijas laikā, lielākajai daļai mediķu cīnoties ar koronavīrusu, tiks pamanītas attālināto medicīnas pakalpojumu priekšrocības.
Cilvēki sapratīs šīs sistēmas priekšrocības – videosaruna aiztaupa braukšanu pie ārsta, nevajag gaidīt rindā pie mediķu kabinetiem, un ietaupās arī medicīnas darbinieku laiks, un viņi to var veltīt smagākiem pacientiem.
Izglītības nozīme atkal pieaugs
“YIMBY Law” rīkotājdirektore Sonja Trausa atgādina, ka daudzus gadus izglītības un zināšanu prestižs sabiedrībā bija krities.
Taču tagad sabiedrība lieliski redzēs, cik liela nozīme ir izglītībai. Atšķirībā no tabakas kaitīguma vai klimata pārmaiņām, par kuru svarīgumu daudzi joprojām šaubās, koronavīrusa sekas visi redz acumirklī.
Trausa prognozē, ka vismaz jau tuvākos 35 gadus var uzskatīt, ka sabiedrības uzticēšanās veselības un epidemioloģijas jomas speciālistiem būs augsta.
Kas notiks ar masu patēriņu?
Grāmatu “Pandemic: Tracking Contagions From Cholera to Ebola and Beyond ir The Next Great Migration: The Beauty and Terror of Life on the Move” autore Sonja Šaha uzskata, ka, pārdzīvojusi pandēmijas traumu, cilvēce labākajā gadījumā pieņems masu patēriņa samazināšanos kā adekvātu cenu, lai nākotnē vairs neatkārtotos līdzīgas traģēdijas.
Iespējams, cilvēce apņemsies samazināt industriālo darbību, lai nosargātu darbu un samazinātu epidēmiju izplatīšanos no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Taču tiešas transformācijas mēs, visticamāk, tomēr nesagaidīsim, skeptiska ir eksperte.
Kad karantīna beigsies, jaunieši pēc piespiedu izolācijas centīsies atgriezties sabiedriskajā dzīvē un var būt arī vērojams dzimstības pieaugums.
Orientēšanās uz vietējo tirgu
Ekonomiste Dambisa Mojo (Dambisa Moyo) uzskata, ka koronavīrusa pandēmija piespiedīs korporācijas pārdomāt globālā un vietējā tirgus priekšrocības un trūkumus.
Pāreja pie lokālās tirdzniecības ļaus mazināt atkarību no pasaules tirdzniecības sistēmas. Tiesa, tas neizbēgami palielinās gan korporāciju izdevumus, gan arī produktu cenas patērētājiem.
Pieaugs plaisa starp bagātajiem un nabagajiem
Hārvarda universitātes profesore Teda Skokpola (Theda Skocpol) prognozē, ka šī krīze tikai palielinās atšķirību starp turīgajiem un tiem, kuri nopelna mazāk.
Finansiāli veiksmīgajiem arī turpmāk būs stabili ienākumi, pārtika viņiem tiek piegādāta tieši pie namdurvīm – ne visiem ir šādas iespējas. Protams, liela daļa saskarsies ar bezdarbu, ienākumu zaudēšanu, būs daudz ģimeņu, kur tikai viens tās loceklis turpina saņemt algu.
Turklāt sabiedrības daļai, kurai ir sliktāka izglītība un mazāki ienākumi, ir arī mazāk iespēju strādāt no mājām. Un tieši viņiem ir lielāks risks ciest no Covid-19. Viņu bērniem ir mazāk iespēju saņemt izglītību attālināti un veiksmīgi mācīties no mājām – un daļēji te nozīme ir arī tehnoloģiskajai nevienlīdzībai.
Vairāk gatavosim ēst mājās – restorānu un kafejnīcu kļūs mazāk
Jeilas universitātes vēstures profesors Pols Frīdmans vērš uzmanību, ka pēdējā laikā cilvēki ir ieraduši ēst kafejnīcās, restorānos, bāros. Taču tagad, kad sabiedriskās ēdināšanas iestādes daudzviet pasaulē ir slēgtas vai vismaz būtiski ierobežota to darbība, cilvēki ir sākuši vairāk gatavot maltītes mājās un, iespējams, daudziem pat iepatiksies šī nodarbe.
Profesors prognozē, ka arī pēc karantīnas beigām Eiropā un ASV restorānu un kafejnīcu skaitam vajadzētu būtiski samazināties – vismaz uz kādu laiku noteikti.
Atdzims parki un zaļās zonas
Arhitektūras kritiķe Aleksandra Lange uzskata, ka pandēmijas laika parki un citas atvērtās zonas ir ieguvušas jaunu nozīmi. Daudzi novērtē, ka tur ir iespēja pastaigāties.
Lielpilsētās šādu pastaigu vides funkciju jau vairākus gadus veica tirdzniecības centri, taču nu tie ir slēgti, un cilvēki no jauna atklāj parkus.
Mainīsies mūsu uztvere, ko saprotam ar vārdu “pārmaiņas”
“American Enterprise” institūta pārstāvis Metjū Kontineti prognozē, ka Covid-19 ietekme var būt daudz lielāka nekā jebkādas citas iepriekš notikušās pārmaiņas. Tas pat var līdz pašiem pamatiem satricināt brīvās sabiedrības pamatus.
Mēs jau esam atvadījušies no brīvā dzīvesveida, neierobežotas pārvietošanās. Valdība ievieš līdzekļus, kuri pirms tam lietoti vien kara laikā. Mēs jau saprotam, ka pārmaiņas var būt drastiskākas, nekā bijām ieraduši iepriekš, un kamēr bīstamība saglabāsies, un vajadzēs no jauna pārdomāt visu koncepciju, kas tad īsti ir “pārmaiņas”.
Grāmatas “Magic and Loss: The Internet as Art” autore Virdžīnija Hefernana (Virginia Heffernan) pieļauj varbūtību, ka šie laiki piespiedīs mūs ieklausīties sevī, atbrīvot savu iztēli, rīkoties neprognozēti – ne tā, kā bijām sevi ieprogrammējuši. Iespējams, šī pandēmija liks mums aptvert savu laicīgumu Zemes virsū un no jauna pārdomāt savas dzīves jēgu.
