Es netaisu no sevis svēto, nesaku, ka esmu bijusi perfekta. Arī es kļūdījos.
“Mēs abi esam kļūdījušies, ir bijuši skaļāki strīdi, bet tādi taču ir visiem. Mēs ar Andri nebijām ideāli, bet abi bijām jūtīgi, trauslām dvēselēm. Kad mani aizskar, es ilgi pārdzīvoju, Andrim ir tāpat. Mums bija stipras jūtas, un neviens negribējām viens otru sāpināt. Mēs netēlojām laimīgo pāri, mums viss bija pa īstam.”
“Tuvojas kāzu jubileja… Mūsu laulību gredzenu vairs nenēsāju. Gaidu pavasari, kad atkusīs ledus, tad to iemetīšu kanālā tajā vietā, kur bija mūzu kāzu ceremonija, pie Brīvības pieminekļa. Lai tad tas tur dzelmē arī paliek. Es simboliski vienatnē aiziešu turp, pārdomāšu visu, kā bija, jo tie taču manā dzīvē bija brīnišķīgi gadi…”
https://www.instagram.com/p/BqEna8Qnn4q/?utm_source=ig_embed
“Es noteikti nopirkšu sev jaunu gredzentiņu, jo man aksesuāri ļoti patīk. Zinu daudzus pārus, kas pēc šķiršanās gredzenus vai nu iemet Daugavā, vai kopīgi iet un atstāj vietā, kur iepazinušies vai precējušies. Tur nekā nosodāma nav, tas patiesībā ir jauks žests atmiņai par bijušajām attiecībām un laulību.”
Par to, kā Madara raujas vairākos darbos, plāniem šķirt laulību un pielūdzējiem, vairāk lasiet Kivičas intervijā šīs nedēļas žurnālā “Kas Jauns”!
