“Pirms pandēmijas mēs dzīvojām normāli – varējām atļauties gan apmeklēt restorānus un teātrus, gan vismaz reizi gadā doties kopīgā ceļojumā uz ārzemēm. Taču līdz ar dažādiem darbības ierobežojumiem arī mūsu ienākumi ievērojami kritās.
Vienlaikus redzam, ka pēdējā laikā viss kļuvis dārgāks. Es pat nobijos un apraudājos, kad saņēmu jaunos ikmēneša rēķinus un saliku kopā vajadzības ar iespējām. Par elektrību bija jāmaksā daudz vairāk, arī siltums kļūs daudz dārgāks.
Es pat nezinu, ko lai iesāk. Mēs nekad neesam prasījuši nekādus pabalstus un palīdzību ne no viena, neesam arī daudzbērnu, trūcīgā vai maznodrošinātā ģimene, kurai pienāktos kāds atbalsts no valsts vai pašvaldības. Iepriekš mēs palīdzējām vecākiem, bet tagad viņi stutē mūs. Šī situācija ir biedējoša.”
Arī par pārtiku jātērē vairāk
Anete novērojusi, ka arī citas izdevumu pozīcijas palielinājušās. Piemēram, par pārtiku viņas četru cilvēku ģimenei nākas tērēt lielāku summu. Daļēji tas saistīts ar to, ka pandēmijas laikā visi ģimenes locekļi vairāk laika pavada mājās un tāpēc jāiegādājas lielāks ēdiena daudzums. “Mums mājās ir divi pusaudži, kuriem ir laba ēstgriba un kuriem pusdienās nepietiek ar uzkodām. Bet redzu, ka arī produkti nav kļuvuši lētāki,” viņa teica.
Arī degvielas cenas ir pieaugušas. “Mēs jau tā esam iemanījušies pildīties brīvdienās, kad ir dažādas akcijas, bet tāpat kopā sanāk liela summa.” Līdz ar to Anete ir nobažījusies par gaidāmo auksto sezonu un ģimenes spēju normāli izdzīvot.
Izaicinoša, bet ne bezcerīga
Savukārt “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa portālam Jauns.lv atzina, ka situācija ir izaicinoša, bet ne bezcerīga.
“Pagaidām vēl nenovēro būtisku iedzīvotāju patēriņa kritumu un svarīgs faktors ir arī ienākumu pieaugums – gan šī gada sākumā, gan otrajā ceturksnī reģistrēts straujš algu kāpums (+10,3%). Tas gan neatsver rekordaugstos resursu cenu lēcienus, turklāt pieaugošajām izdevumu pozīcijām klāt nāk jauns neskaidrību posms par vīrusa kārtējā uzliesmojuma viļņa ietekmi uz ekonomiku un arī iedzīvotāju finansēm.”
Finanšu plānošana un izdevumu pārskatīšana
Speciāliste norādīja, ka finanšu plānošana un izdevumu pārskatīšana ir galvenais rīcības mehānisms, kā ar šo situāciju tikt galā.
“Lai arī tas varētu šķist pašsaprotami, joprojām būtiskai sabiedrības daļai ar to neveicas tik labi – pēc “Swedbank” Finanšu institūta izstrādātā finanšu testa rezultātiem redzams, ka 46% Latvijas iedzīvotāju neveic budžeta plānošanu vai arī veic to galvā, kas ir uzskatāma par ļoti nedrošu plānošanas metodi.
Krīzes brīžos kā reiz novērtējam iepriekš izveidoto naudas rezervi, kas ļauj mīkstināt ģimenes budžeta satricinājumus. Jo rūpīgāka un ātrāka būs personīgā budžeta revīzija, jo sekmīgāk izdosies pielāgoties jaunajiem apstākļiem.”
Uzskaitīt visus ienākumus un izdevumus
Kropa sniedza vairākus padomus, kas varētu palīdzēt pārstrukturēt naudas lietas.
Pirmkārt, izstrādāt rūpīgu ģimenes budžetu, uzskaitot visus ienākumus un izdevumus. “Tas patiesi ļaus objektīvi apskatīties uz situāciju un attiecīgi arī pieņemt lēmumu par tālāko rīcību – vai sadārdzinājums jums ir salīdzinoši viegli pārdzīvojams vai arī vajadzīgas nopietnākas pārmaiņas.
Atcerieties, ka budžetu iespējams ietekmēt divējādi – vai nu samazinot izdevumus vai palielinot ienākumus. Izdevumu samazināšana ir ātrākais solis, tomēr tā iespējas arī nav bezlimita.”
Obligātie, vajadzīgie un vēlamie
Otrkārt, pārvērtēt prioritātes, sastrukturējot tēriņus trīs kategorijās – obligātie, vajadzīgie un vēlamie. Obligātie maksājumi (komunālie maksājumi, kredīti, citi rēķini) veicami kā parasti, jo to nemaksāšana draud ar sekām.
Vajadzīgie ir tie, bez kuriem neiztikt, bet uz kuriem var ietaupīt. Piemēram, pārtika, apģērbs, transports. Jāsaprot, cik lielu summu mēnesī tiem var atvēlēt, un jāparedz nauda uz priekšu.
Visvieglāk ir taupīt uz vēlamajiem tēriņiem, nemaz neļaujot tiem notikt (gardumi, jauni apavi, izklaide).
Apzināties, vai spēj tik galā ar regulārajiem maksājumiem
Treškārt, objektīvi novērtēt spēju tik galā ar regulārajiem maksājumiem.”Ja ienākumi ir samazinājušies vai ir pamatotas bažas, ka ar līdzšinējo rēķinu plūsmu netiksiet galā, noteikti uzņemieties iniciatīvu un uzsāciet sarunas ar pakalpojuma sniedzēju par to atlikšanu vai daļējas apmaksas grafika sastādīšanu.”
Ceturtkārt, pārskatīt fiksētos izdevumus un abonementus. Piemēram, mobilā telefona pieslēgumus un tarifus, televīzijas un interneta ikmēneša maksas. To piedāvājuma un izcenojuma klāsts tirgū laika gaitā varētu būt mainījies. Iespējams, kāds no abonementiem, kas iepriekš šķitis kā nepieciešams, jaunajos apstākļos sniedz iespēju ietaupīt, no tā atsakoties.
Kā ar rezervēm?
Piektkārt, ja iespējams, veidot finanšu rezerves. “Drošības spilvena veidošana vai papildināšana ir īpaši svarīga. Tas ļaus saglabāt drošības sajūtu un emocionālo līdzsvaru, neradot papildu spriedzi.
Stress, ko izraisa nenoteiktība naudas lietās, var būtiski ietekmēt darba produktivitāti un atsaukties uz visu ģimeni. Ja esat situācijā, ka, rūpīgi pārskatot izdevumus un plānojot budžetu, ietaupīt ir iespējams, atlikumu noteikti novirziet uzkrājumos.”
Maksājumu pieaugumu savā maciņā sajutīs visi
Speciāliste atzina: “Jau tagad ir skaidrs, ka komunālo maksājumu pieaugumu rudens un ziemas laikā savā maciņā sajutīs visi, taču visgrūtāk klāsies tieši sociāli mazāk aizsargātākajai un trūcīgākajai sabiedrības daļai.
Šajā gadījumā, visticamāk, nepalīdzēs nedz ieteikums par budžeta plānošanu, nedz paradumu un izdevumu pārskatīšanu. Svarīgi, ka valsts līmenī tiek noreaģēts pietiekami ātri, lai tieši mazāk aizsargāto sabiedrības daļu mērķtiecīgi atbalstītu, izstrādājot konkrētus palīdzības mehānismus. Ar tik krasu energoresursu kāpumu pašu spēkiem mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas nespēs tikt galā.
Svarīgi ir arī pašu iniciatīva
Papildus valsts sniegtajam atbalstam šādā situācijā noderīga būs arī pakalpojuma sniedzēja pretimnākšana, piemēram, par siltumenerģiju ļaujot norēķināties pakāpeniski, visa gada garumā, tādējādi izlīdzinot izdevumu pīķi apkures mēnešos.
Svarīga ir arī pašu iedzīvotāju iniciatīva problēmas risināšanā, laikus vēršoties pēc palīdzības savā pašvaldībā un pie pakalpojumu sniedzējiem.”
