Jauniete atklāj, ka pēc tam skrējusi tik ātri, cik vien varējusi. Kliegusi pēc palīdzības. Viņa ar abām rokām mājusi kādām trim, četrām mašīnām, kuras pabraukušas garām. Visbeidzot viena apstājusies. Viņa skrējusi uz to, kliegusi. Asinis bija noklājušas gan viņas seju, gan matus, gan apģērbu.
Andrea atceras, ka kāds jauks svešinieks, kuram vairs nebūs iespējams pateikties, izsaucis medicīnisko dienestu un centies viņu mierināt.
Jauniete atzīst, ka Madrides policija bijusi neticami izpalīdzīga visas izmeklēšanas laikā. Likumsargi ieteikuši uzbrukumu piedzīvojušajai sievietei arīdzan atgriezties vietā, kur noticis noziegums. Tur tika atrastas Andreas personīgās lietas un asinis uz soliņa. Izmeklētāji visu pārbaudīja, paņēma DNS paraugus.
Andrea atklāj, ka 19. decembra, trešdienas rītā, viņa ieskatījusies acīs savam uzbrucējam policijas iecirknī. Likumsargi varmāku pēc tam aizturējuši. Jauniete skaidro, ka pašlaik šis vīrietis atrodas aiz restēm līdz brīdim, kamēr tiks nolasīts spriedums.
Jauniete izjūt atvieglojumu, ka joprojām ir dzīva. Viņa vēršas pie jebkuras vientuļas sievietes, kuru pazīst, pie jebkura vientuļa vīrieša, kuram ir māte, māsa, meita, sieva vai draudzene, lūdz viņus samīļot, pārliecināties, ka tuvinieki zina, ka šī ir ļoti nopietna problēma.
“Sievietes nav objekti, mēs neesam šeit, lai tiktu izmantotas un pamestas. Mēs nevaram savas dzīves dzīvot bailēs, mēs nevaram ļaut sliktajam uzvarēt,” raksta Andrea.
