18. aprīlī 79 gadu vecumā pēc vairāk nekā gadu ilgas cīņas ar vēzi mūžībā devās izcilais ornitologs Jānis Brikmanis, kas plašāk pazīstams kā Putnu Jānis. Atvadu ceremonija par godu aizgājēja piemiņai notika 23. aprīlī Siguldas kapličā.
Jānis Brikmanis tika apbedīts Siguldas kapos līdzās savai meitai Ilzei, kuras sirds pārstāja pukstēt deviņu gadu vecumā 1991. gadā. Zīmīgi, ka Jānis nomira meitas dzimšanas dienā, kas ir 18. aprīlī. Guļot uz nāves gultas, Jānis dzīvesbiedrei Vijai teicis, ka viņam noteikti ir jāsagaida 18. aprīlis, lai dotos pie meitiņas Ilzes viņas dzimšanas dienā. Viņa pēdējā vēlēšanās arī piepildījās.
Onkoloģiskā saslimšana Jānim Brikmanim tika konstatēta 2018. gada janvārī, kas arī bija nāves cēlonis. Pērnā vasara Jānim un viņa ģimenei bija ļoti smaga. Pēc operācijas Brikmaņa veselības stāvoklis uzlabojās, tomēr šā gada martā tas atkal strauji pasliktinājās. Kā sarunā ar »Vakara Ziņām« stāstīja viņa sieva Vija Brikmane, Jānis paredzētās ārstniecības procedūras vietā 16. martā izvēlējās doties uz Lestenes Brāļu kapiem Tukuma novadā un vadīt karavīru piemiņai veltītu pasākumu. Pēc šī brauciena viņš atgriezās mājās un nokļuva uz slimības gultas.
Ornitologs vienmēr esot bijis nemitīgā skrējienā un ziedojis sevi visu gan Latvijas labā, gan citiem darbiem ārpus mājas. Jāņa un Vijas Brikmaņu ģimenē ir vēl trīs bērni – meitas Inese un Ieva, kā arī dēls Jānis. Kad bērni bija mazi, visa ģimene regulāri ceļoja un devās līdzi saviem vecākiem ne tikai uz dažādiem pasākumiem, bet piedalījās pat Jāņa vadītajās lekcijās Latvijas Universitātē.
Sieva Vija atklāj, cik noslēpumains un neparedzams bijis vīrs
«Oficiālā laulībā esam pavadījuši 41 gadu. Mēs satikāmies Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, kur Jānis tobrīd bija pasniedzējs, bet es studente. Jānis ir par mani 14 gadus vecāks. Jānim bija svarīgi visu pagūt vasaras plaukšanas laikā, jo viņš uzskatīja, ka šis ir enerģētiski spēcīgs laiks. Jānis vēlējas pagūt apprecēties līdz Jāņiem, tieši jūnijā.
Būtībā šis laiks, kad Jānis ir devies mūžībā, viņam bija vismīļākais, jo dabā viss sāk mosties, ir atlidojuši putni. Viņam tik ļoti patika doties mežā. Viņš varēja visu dienu, nepakustējies sēdēt Gaujas krastā un klausīties, sapņot un domāt. Kad viņš klusēja, meža zvēri mēdza Jānim pienākt diezgan tuvu klāt. Esot kopā tik ilgu laiku, mums nekad nav bijušas asas vai skaļas vārdu apmaiņas. Ja Jāni kaut kas kaitināja, viņš vienkārši aizgriezās un kādu laiciņu padzīvojās pats ar sevi. Viņš bija ļoti mazrunīgs un neatklājās. Neatklājās, jo uzskatīja, ka nekad nevar zināt, vai tas, ko esi atklātības brīžos pateicis kādu dienu nevērsīsies pret tevi pašu. Jānis nemēdza informēt arī par savām gaitām. Viņš nekad nepateica, ka tagad aizies tur, bet atnāks tad. Vīrs mēdza aizbraukt uz Latgali, folkloras vai citiem pasākumiem uz vienu, divām vai trim dienām, neko nesakot. Tā kā viņš nekad necēla telefonu, bieži vien nezināju, kur viņš ir pazudis trīs dienas. Arī par tālajiem braucieniem viņš mani iepriekš neinformēja. Kad lidoja uz Indiju, pateica vien dienu iepriekš, kad kravāja mantas.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
