Super! Visa pasaule apbrīno latvieti, kurš uzņem video, kā pats savām rokām uzcēlis sev māju!

Ja vienmēr esi prātojis par to, kā gan tas ir – pašam uzbūvēt māju, šajā stāstā to varēsi redzēt no A līdz Z. Video materiālā var rast atbildes uz daudziem praktiskiem jautājumiem, kā arī apstiprināt pieņēmumu, ka Latvijā netrūkst entuziastu ar zelta rokām.

Būvniecība pēc sentēvu metodēm

Kā stāsta video autors Jēkabs no ”John Neeman Tools”, māju sācis būvēt ziemā, kad termometra stabiņš noslīdējis līdz -20 grādu atzīmei. Kas svarīgi, būvniecību uzsāka Jauna mēness fāzes pirmajās dienās ar cirvi un zāģi mežā gāztiem un ar zirgu no meža izvilktiem kokiem. Latviešu tautas ticējums saka – “Lai būvkoki būtu viegli un izturīgi, tad skuju koki jācērt jaunā un lapu koki – vecā mēnesī”, un arī tas tika ievērots.

Pats būvniecības entuziasts stāsta, ka izmantoti galvenokārt tradicionālie namdara rokas instrumenti – cirvji, zāģi, kalti, vecās ēveles, rokas urbji, slīmesti un cilvēka enerģija. Zeme mājas pamatiem un pagrabam izrakta ar lāpstām, pamatu lielākā masa ir no dažāda izmēra laukakmeņiem, cementa/kaļķa masu lietojot vien kā saistvielu. Pamatu redzamās daļas laukakmeņu mozaīka likta no rokām skaldīta granīta.

Māja celta, izmantojot Kurzemes (vācu ietekme) vēsturiskajai koka arhitektūrai raksturīgo tehnoloģiju – masīvkoka karkasa konstrukciju, slīdošas guļbaļķu sienas statņu pakšos. Māja ir divu būvtehniku – Anglijas, Vācijas, Francijas un Amerikas koka arhitektūrai raksturīgā masīvkoka karkasa (Timber Frame) un Latviskās guļbūves apvienojums, starp baļķiem liekot tradicionāli likto purva sūnu.

Izmantotie materiāli

Mājas sienās, karkasā, jumta konstrukcijā izmantoti tikai koka savienojumi un koka tapas – ne skrūves, ne naglas, ne metāla stiprinājumi. Sienas siltinātas sausām lapegļu un priežu ēveļskaidām (galdniecības procesa koksnes atlikumi), un to biezums ir 50 centimetri. Sienās, izņemot jumta vēja membrānu, sintētiskie materiāli izmantoti netika.

Lai pasargātu koksni no bojāšanās, karkasa pamatvainags, statņi, augšējais vainags un ārējā apšuvuma dēļi apstrādāti ar priežu darvas un Tunga eļļas maisījumu un apdedzināti ar gāzes liesmu. Šī impregnācijas tehnika noskatīta no Japānas, kur tradicionāli to dēvē par Shou Sugi Ban (焼杉板), stāsta koka mājas būvnieks. Ik pēc 10-20 gadiem ārsienas pārdarvojot ar priežu vai bērza darvu, tās var kalpot un namu pasargāt pat 500 gadu. Kā piemērs tam ir norvēģu Stave Churches vidusslaiku baznīcas, kas celtas pirms 500 gadiem un saglabājušās līdz pat mūsdienām.

Jumts likts ar trīs slāņu ozola šindeļiem (kopā 15 000 šindeļu) divu virzienu klāšanas tehnikā. Katrs ozola šindelis 10 milimetrus biezs, 120 milimetrus plats un 720 milimetrus garš. Jumts siltināts ar ekoloģisku kokšķiedras vati un fibrolīta kokšķiedras plātnēm, un divās kārtās apmests ar māla, dzēstā kaļķa, lina pakulu, kvarca smilšu, kviešu miltu klīstera un sāls masas apmetumu (kopējais apmetuma biezums 20 milimetri, kopējā apmetuma masa – 5 tonnas). Pēc nožūšanas māla apmetums pārklāts ar dabīgu, elpojošu kaļķa un marmora miltu krāsu. Māla apmetumam ir ļoti labas siltuma uzkrāšanas/akumulācijas īpašības, pildot termo masas funkciju.

Gala rezultāts

Mājas ārējais izmērs ir 6,5×13 metri. Kopējā apdzīvojamā platība abos stāvos – 120 m2. Māja tiek apkurināta ar māla apmetuma apmestu ķieģeļu maizes krāsni un māla podiņu virtuves plīti. Mājas abu stāvu sildīšanai līdz mīnus desmit grādu salam pietiekot ar vienreiz dienā izkurinātu virtuves plīti, savukārt salam pieņemoties līdz mīnus piecpadsmit, divdesmit grādiem, jāiekurina maizes krāsns. Siltuma saglabāšanas īpašību dēļ (tilpummasa 4 tonnas ķieģeļu) maizes krāsns spēj apsildīt māju vēl divas, trīs dienas pēc izkurināšanas, stāsta Jēkabs.

Lai apkurinātu visu 120 m2 telpu platību, ziemā nepieciešams ne vairāk par 4 m3 sausas malkas. “Jau otro ziemu māju apkurinām ar malkā sastrādātiem celtniecības procesa koksnes atgriezumiem, kuru pietiks vēl vismaz trim gadiem,” stāsta namdaris.

Video skatāmies zemāk!

VIDEO: