Par to, kas pienākas cilvēkam, kuru darba devējs aizsūta strādāt uz citu pilsētu, Jauns.lv skaidro juriskonsulte Maija Pastare:
“Vispirms jāskatās, kas ir rakstīts darba līgumā attiecībā uz darbinieka darba vietu. Iespējams, ka darbinieks un darba devējs ir vienojošies, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās. Ja darbiniekam ir noteikta mobilā darba vieta, tad darba devējs drīkst viņu nodarbināt jebkurā vietā uzņēmumā.
Par komandējumu ir uzskatāms brauciens uz citu apdzīvotu vietu Latvijā vai ārvalstīs, lai pildītu darba pienākumus. Darbinieku komandējumā nosūta ar rakstisku darba devēja rīkojumu.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” reglamentē darbinieka izdevumu atlīdzināšanu. Ja darbinieks bijis komandējumā Latvijas Republikā, viņam atlīdzina:
* izdevumus par braucienu uz komandējuma vietu un atpakaļ uz pastāvīgo darba vietu. Darbiniekam ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina viņa braukšanas izdevumus;
* dienas naudu − sešus eiro par katru komandējuma dienu. Ja darbinieks komandējuma laikā katru dienu var atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, darba devējs var pieņemt lēmumu par dienas naudas atlīdzināšanu 50% apmērā no minētās summas. Ja darbinieks tiek komandēts tikai uz vienu dienu un var atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, ievērojot normatīvajos aktos noteikto darba un atpūtas režīmu, dienas nauda netiek maksāta;
* izdevumus par viesnīcu (naktsmītni).
Ja darbiniekam ir nodrošināta bezmaksas uzturēšanās – tiek nodrošināta viesnīca (naktsmītne) un ēdināšana trīs reizes dienā, par katru komandējuma dienu viņam izmaksā līdz 30 % no dienas naudas normas.
Darbiniekam komandējuma laikā tiek saglabāta darba vieta (amats) un darba samaksa (atalgojums)”.
