Jūs droši vien esat dzirdējuši par slaveno pareģotāju Nostradamu? Ja nē, tad mazs ieskats par to, ko viņš pareģojis, kas piepildījies un kas vēl piepildīsies.. Vai ir pamats uztraukumam?
Kā vēsta portāls apollo.lv, Mišels de Nostradams bija 16. gadsimta astronoms un pareģis, kura pareģojumus pasaule tulko joprojām un pielāgo visdažādākajiem notikumiem. Daudzi uzskata, ka viņa pareģojumi joprojām ir aktuāli un piepildās. Nu, daži arī nepiepildās, piemēram, tas, ka pasaule beigsies 1999. gada 4. jūlijā. Laikraksts “Guardian” mēģinājis izpētīt, kas īsti bija Nostradams: pareģis vai veiksmīgs šarlatāns?
Nostradams savus pareģojumus rakstīja kā daudznozīmīgas četrrindes. 1555. gadā tika publicēts viņa slavenais pareģojumu krājums “Les Prophéties” (“Pareģojumi”). Tiek apgalvots, ka tajā viņš paredzēja Kārļa I nāvessodu, Londonas Lielo ugunsgrēku, Francijas revolūciju, Napoleona un Hitlera uzplaukumu un krišanu, Džona Kenedija noslepkavošanu, 11. septembra uzbrukumus Dvīņu torņiem, 2015. gada masu slepkavības Parīzē, “Bitcoin” parādīšanos, karu Ukrainā un karalienes Elizabetes II nāvi.
Nostradams paredzēja arī pats savu nāvi 1566. gadā. Jāteic gan, ka viņš to pareģojis dienu pirms nāves, būdams ļoti slims, kad nebija jābūt pareģim, lai saprastu, ka nāve tuvojas.
Zināms, ka savus pareģojumus viņš sacerēja un lika pierakstīt sekretāram laikā no 1547. līdz 1555. gadam. Tika nodiktētas 942 poētiskas, pravietiskas četrrindes, ko katrs var tulkot pēc sava prāta.
Kļuva plaši zināms, ka Nostradms pravietojumus sacerējis, ēdot muskatriekstu, kas lielās devās izraisa halucinācijas.
Šī un citu iemeslu dēļ viņš dzīves laikā tika nežēlīgi troļļots. Ne visi ticēja viņa pareģojumiem. “Vājprātīgs bezsmadzeņu idiots, kurš ielās izkliedz muļķības un publicē savas fantāzijas,” tā par viņu rakstīja kāds lords Herkuless. Bet kurš gan tagad atceras tādu lordu, savukārt Nostradama pareģojumus gan pasaule joprojām mēģina iztulkot un izskaidrot.
Sliktā ziņa ir tā, ka, ja kādam liekas, ka 2022. gads ir drausmīgs, tad, ņemot vērā Nostradama pareģojumus, 2023. gads nebūs labāks.
Nostradama teiktais tagad tiek izmantots, lai prognozētu Eiropas apokalipsi un trešā pasaules kara neizbēgamību. Taču arī tās ir tikai interpretācijas.
“Viņa laiks bija pielīdzināms mūsu laikam,” saka vēsturnieks Dens Džonss. “Viņš dzīvoja, kad bija arī milzīgas sociālās šķelšanās un katastrofas. Tas bija arī laiks, kad jaunais iespiedmašīnas izgudrojums padarīja ideju un traku muļķību izplatīšanu neticami vieglu. Tie bija tā laika sociālie mediji.”
Nostradams iespiedmašīnas izgudrošanu izmantoja pilnā mērā. No 1550. gada viņš sagatavoja ikgadējus almanahus, kuros bija ietverti pravietiski panti. 1555. gadā viņš izdeva “Pareģojumus”. Šajā izdevumā viņa mērķis bija izklāstīt pasaules nākotnes vēsturi 1000 četrrindēs, kas sakārtotas 10 gadsimtos. Viņa slavai augot, Nostradams kļuva par tuvu draugu Francijas karalienei Katrīnai de Mediči. Viņš paredzēja viņas vīra Henrija II nāvi. Tiesa, drukātā veidā šis pareģojums parādījās tikai pēc karaļa nāves.
Tas nenozīmē, ka Nostradamuss bija šarlatāns, bet gan kaut kas interesantāks. “Pravietošanas jēga nav sniegt jums ziņas par akciju cenu svārstībām, bet gan pēc notikuma apstiprināt, ka tā bija paredzēts,” apgalvo Stīvens Konors, Kembridžas Universitātes angļu valodas profesors. “Pravietošana vienmēr ir spēcīga tikai ar atpakaļejošu datumu.”
Nostradama pareģojumu skaistums ir tāds, ka viņa rakstītajā varat lasīt visu, ko vēlaties. Tas, ko daži varētu uzskatīt par viņa šarlatānismu, ir, skatoties no cita leņķa, viņa ģenialitāte, saka Everets F. Blīlers, grāmatas “Prophecies and Enigmas of Nostradamus” autors.
Vēsturnieks Dens Džounss saka: “Nostradamam piemīt nenoteiktības tikums apvienojumā ar apokaliptisku degsmi. Tas nav nekas neparasts. Daudzi pareģi ir darījuši to pašu.
Grūtos laikos zīlnieku neprātīgajām muļķībām ir daudz klausītāju. Tā ir cinisma un lētticības tikšanās vieta.”
Dzejnieks TS Eliots teicis, ka cilvēce nespēj izturēt daudz realitātes. Šodien, kad dzīve šķiet neatgriezeniski haotiska un nākotne ir biedējoša un neskaidra, mēs izmisīgi meklējam izdzīvošanas modeļus un kaut kādu jēgu. “Lielu pārmaiņu vai sociālās trauksmes brīžos mēs mēdzam meklēt skaidrojumus,” saka Džonss. “Mēs vēlamies, lai pagātnei un nākotnei būtu saprotama jēga.”
Pareģu un zīlnieku nozare nemierīgos laikos plaukst un zeļ. Taču kad gan pasaulē bijuši mierīgi laiki? To pierāda kaut vai tas, ka kopš Nostradamus “Pareģojumu” publicēšanas 1555. gadā viņa pareģojumi joprojām tiek dažādi tulkoti un pielāgoti, lai izskaidrotu dažādus notikumus. Nelaimju interpretācijas ar atpakaļejošu datumu – tā to varētu nosaukt.
Piemēram, viņa teksti, ka “cilvēks ēdīs cilvēku”, jo “kviešu maišelis pacelsies augustu”, tiek tulkoti kā pareģojums Ukrainas graudu eksporta pārtraukšanas postošajām sekām. Cerēsim, ka ar kanibālismu viņš mazliet pāršāvis pār strīpu.
Daži domā, ka Nostradams paredzēja klimata krīzes draudošo ietekmi, kad viņš rakstīja: “Četrdesmit gadus varavīksne nebūs redzama. / Četrdesmit gadus tā būs redzama katru dienu. / Sausā zeme vēl vairāk izkaltīs, un tam sekos milzīgi plūdi.”
Kāda cita līdzība skan šādi: “Abi sāncenši apvienosies / Kad lielākā daļa citu apvienosies ar Marsu / Āfrikas līderis ir bailīgs un trīc / Duālo aliansi šķir flote.” Daži šīs rindas tulko kā pareģojumu tam, ka divi pasaules spēki apvienosies, lai cīnītos pret globālo karu.
Bet pastāv arī versija, ka “Āfrikas līderis” ir atsauce uz Dienvidāfrikas izcelsmes tehnoloģiju miljardieri Īlonu Masku un viņa plāniem kolonizēt Marsu.
Šī četrrinde, paķerot vēl klāt rindiņu no cita panta “Marsa gaisma izdzisīs”, norādot, ka Maskam nāksies atlikt savus pārdrošos plānus attiecībā uz sarkano planētu un palikt starp mums līdz pasaules galam. Ja vien tāds būs. Katrā ziņā pirmo Nostradama pareģoto pasaules galu mēs jau esam pārdzīvojuši.
