Vai Kariņam draud nepatikšanas saistībā ar pēdējās dienas notikumiem?

Datu valsts inspekcija (DVI) ir sākusi pārbaudi saistībā ar fotoattēlu, kuros redzams Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), pārpublicēšanu no veikala videonovērošanas kameru ierakstiem sociālajos tīklos.

Kā sociālajā tīklā “Twitter” informē DVI, pārbaude ir sākta, lai noskaidrotu notikušā apstākļus.

DVI norāda, ka fotoattēla pārpublicēšana no veikala videonovērošanas kameru ierakstiem ir uzskatāma par Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpumu.

Iepriekš sociālajos tīklos lielu publicitāti ieguva fotogrāfijas no kāda veikala videonovērošanas kamerām, kurās Kariņš it kā neievēroja masku valkāšanas prasību.

Pats Kariņš savā “Facebook” kontā apgalvoja, ka šīs fotogrāfijas tika uzņemts šī gada jūlijā, kad, ņemot vērā Covid-19 izplatības rādītājus, masku valkāšana nebija nepieciešama un līdz ar to nebija noteikta kā obligāta prasība.

DVI sabiedrisko attiecību speciāliste Agita Silniece aģentūrai LETA sacīja, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija liek domāt, ka noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, kas ir drošības pārkāpums, un par personas datu apstrādes drošību primāri ir atbildīgs pārzinis, jeb fiziskā vai juridiskā persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus.

Viņa sacīja, ka atbilstoši Datu regulas 24. un 25.pantam, ņemot vērā apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus, kā arī dažādas iespējamības un nopietnības pakāpes riskus attiecībā uz fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinim jāīsteno atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai šāda veida videoieraksti nenonāktu citu cilvēku rokās.

Silniece uzsvēra, ka vispārīgi videonovērošanas veikšanai veikalā ir saskatāms likumīgs nolūks un atbilstošs tiesisks pamats, nodrošinot pārziņa likumīgās intereses, drošības apdraudējuma vai citas prettiesiskas rīcības novēršanai. Taču pārzinim ir jāspēj nodrošināt, ka videoieraksti tiek izmantoti tikai paredzētā nolūka sasniegšanai, nepieļaujot personas datu nepamatotu izpaušanu trešajām personām. DVI aprakstītajā situācijā pašlaik saskata tiesisku pamatu fotoattēlu iegūšanai no veikala videonovērošanas sistēmas, kā arī to publicēšanai.

Arī Valsts drošības dienestā aģentūrai LETA apstiprināja, ka dienests ir informēts par minēto nepatiesas informācijas izplatīšanas gadījumu, bet, ņemot vērā dienesta darbības specifiku, tas patlaban nevarot šo lietu komentēt plašāk.

Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte aģentūrai LETA apliecināja, ka policija patlaban veic informācijas pārbaudi, vērtējot, vai nav pamats sākt kriminālprocesu. Tāpat policija noskaidro citus apstākļus, kam ir nozīme konkrētajā gadījumā.

Avots