Viņš lēsa, ka pirmskrīzes bezdarba līmeni Latvija varētu sasniegt tikai 2022. vai 2023.gadā.
Viņš vērtēja, ka patlaban situācija darba tirgū ir dinamiska un mainīga. Ir pagājis aptuveni gads, kopš Covid-19 ierobežošanai izsludināja ārkārtējo situāciju.
“Pagājušā gada pavasarī situācija ļoti strauji mainījās: krasi pieauga bezdarbs un samazinājās vakanču skaits, un tika izteiktas ļoti drūmas prognozes par tālāko attīstību. Tuvojoties vasarai, situācija tomēr sāka pamazām uzlaboties, vakanču skaits pakāpeniski palielinājās, bet bezdarbs sāka kristies. Situācija bija diezgan stabila līdz novembrim, bet tad iestājās otrā ārkārtējā situācija.”
Kopumā līdz pagājušā gada beigām situācija lielā daļā tautsaimniecības nozaru bija pietiekoši stabila, tāpēc šie uzņēmumi meklēja jaunus darbiniekus. Arī šī gada sākumā apjomi vairākās nozarēs ir sasnieguši vai pat nedaudz pārsnieguši pirmskrīzes līmeni.
Vissliktāk klājas ierobežotajām nozarēm
Vienlaikus Brodiņš norādīja, ka šajā laikā bija arī vairākas nozares: izmitināšana, ēdināšana, tūrisms, kultūra, izklaide un daļēji arī mazumtirdzniecība, kuru darbībabija ļoti cieši saistīta ar Covid-19 pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem. Šīs nozares joprojām nav atguvušās, daļa atrodas dīkstāvē, citas darbojas nepilnā režīmā, tāpēc arī brīvās darba vietas šo nozaru uzņēmumos tiek izsludinātas ļoti reti.
Šo nozaru situācija ietekmē attiecīgi bezdarba kopējos rādītājus. Reģistrētais bezdarba līmenis februāra beigās bija 8,2%, savukārt faktiskais bezdarbs ap 9%, kas ir aptuveni 1,5 procentpunktus vairāk nekā pirms gada.
Visaugstākais bezdarba līmenis bija pagājušajā pavasarī, kad bija aptuveni 80 tūkstoši bezdarbnieku. Arī šobrīd bezdarba līmenis mēreni kāpj kopš pagājušā gada beigām un patlaban ir vairāk nekā 70 tūkstoši bezdarbnieku.
Tuvākajā laikā bez darba paliks vēl vairāki tūkstoši cilvēku
“Var prognozēt, ka augstākais bezdarba līmenis būs martā vai aprīlī, kad tas varētu būt nedaudz virs 9%. Tas noteikti nebūs divciparu skaitlis, jo situācija darba tirgū ir šobrīd krietni labāka, nekā tika prognozēts pirms gada,” speciālists atgādināja.
“Tuvojoties vasarai, kad ierasti parādās daudz sezonālo darba vakanču, un mazinoties ierobežojumiem, varam gaidīt arī bezdarba samazināšanos. Pēc tam situācija lēnām un pakāpeniski sāks uzlaboties.”
Pirmskrīzes līmeni šogad vēl nesasniegsim
Brodiņš lēsa, ka pirmskrīzes bezdarba līmeni Latvijā varētu sasniegt tikai 2022.gadā vai pat 2023.gadā. “Grūti pateikt, kad tas notiks. Katrā ziņā noteikti vēl paies kāds laiks, līdz mēs varēsim runāt par tādu bezdarba līmeni, kāds bija pirms gada.”
Pirms Covid-19 pandēmijas pagājušā gada sākumā bezdarba līmenis Latvijā bija aptuveni 7%, bet Rīgā tas bija vēl zemāks – vairāk nekā 4%.
Lielākā daļa bezdarbnieku ir ierobežotajās nozarēs
Viņš arī skaidroja, ka patlaban lielākā daļa bezdarbnieku ir ierobežojumu skartajās nozarēs. “Diezgan lielā mērā tie ir cilvēki, kas bija nodarbināti tirdzniecībā, izmitināšanā, ēdināšanā, tūrismā un dažādās vienkāršajās profesijās.”
“Lai arī lielākā daļa bezdarbnieku ir ar profesionālo izglītību, ir arī pietiekoši daudz cilvēku (aptuveni 20% no visiem bezdarbniekiem), kam ir augstākā izglītība,” minēja Brodiņš.
Kāpēc cilvēki ir bez darba?
Ir vairāki iemesli, kāpēc cilvēki palikuši bez darba, piemēram, viņu prasmes nav konkurētspējīgas vai darba devēji tās šobrīd nepieprasa.
Tāpat bez darba palikušie iepriekš strādāja nozarēs, kuras ierobežotas Covid-19 dēļ. Patlaban darba devēji viņiem nevar piedāvāt darbu, bet tiklīdz nozares atsāks strādāt, arī šos cilvēkus aicinās darbā.
“Ir skaidrs, ka šobrīd lielai daļai darba ņēmēju, kas ir bez darba, nepieciešams pārkvalificēties, uzlabot prasmes, lai viņu būtu konkurētspējīgi tirgū. Bet citiem, ja situācija to atļauj, ir vienkārši jānogaida, jo tiklīdz ekonomika sāks atvērties, piemēram, tādās nozarēs kā izmitināšana un tūrisms, tajā brīdī būs diezgan labs uzrāviens.
Ja šiem cilvēkiem situācija ir ļoti akūta, tad jāskatās, kādas prasmes nepieciešams uzlabot, kuros amatos var izmantot savas šī brīža prasmes, piemēram, pārdošanā un klientu atbalstā, kur aktīvi tiek meklēti darbinieki. Ir arī citas profesijas, kur šo bezdarbnieku prasmes ir pietiekoši pieprasītas,” personāla atlases uzņēmuma vadītājs sacīja.
Viņš norādīja, ka izmitināšanas un tūrisma sektora darbiniekiem ir ļoti labas komunikāciju prasmes un svešvalodu zināšanas.
“Šīs prasmes ir pieprasītas darba tirgū. Vienkārši šobrīd jāskatās citas uzņēmumu nozares, kurās tās varētu izmantot.”
Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā februāra beigās sasniedzis 8,2%
Jauns.lv jau ziņoja, ka Latvijā šogad februāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.
2021.gada februāra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 74 494 bezdarbnieki. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis februāra beigās joprojām bija Rīgas reģionā – 6,1%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā – 16,5%, otro mēnesi pēc kārtas uzrādot straujāko pieaugumu starp reģioniem mēneša laikā, – par 0,5 procentpunktiem.
