“Viņš izglāba manu dēlu, izglāba manu sievu un viņš izglāba mani.” Valdot asaras, Merzļikins atvadās no Kivlenieka


Viņš, valdot asaras stāsta, ka liktenīgajā brīdī kopā ar sievu atradies tikai dažus metrus no traģēdijas vietas.

“Viņš nomira kā varonis,” sacīja Merzļikins, atklājot, ka drauga rīcība paglābusi no nāves,
tāpēc viņa dēla otrais vārds būšot Matīss.

Merzļikins atvadu runā bilda, ka tic liktenim, un tā bija Kivlenieka diena.

“Tur bija kādi 60-80 cilvēki. Viņš pienāca pie manis, un mēs iedzērām mūsu pēdējo alu un iztukšojām mūsu pēdējos mēriņus, kā arī izpīpējām mūsu pēdējo cigāru,” par pēdējo kopīgi pavadīto dienu 4.jūlijā saka “Blue Jackets” vārtsargs.


“Man šobrīd ir daudz jaunumu, un drīzumā kļūšu par bērna tēvu. Kivlenieks izglāba ne tikai daudzas dzīvības. Kad tas notika, stāvēju nepilnu desmit metru attālumā aiz viņa, apskāvis savu sievu. Viņš izglāba manu dēlu. Kivlenieks skatījās uz manu sievu un izglāba mani,” situāciju apraksta Merzļikins.

“Ir jāpieņem, ka, ja tas nebūtu es vai mana sieva, vai dēls, tad atlika vēl 50 citi cilvēki. Viņš nomira kā varonis, izglāba daudzas dzīvības, un esmu gandrīz pārliecināts, ka darīja to ar smaidu uz lūpām.”

Tāpat Merzļikins teica, ka divu gadu laiku, kopš viņš iepazinās ar Kivlenieku, Matīss vairs nebija tikai draugs.

“Matīss bija mans un arī manas sievas mazais brālis. Viņš arī dzīvoja pie mums, un mēs izspēlējām daudzas galda spēles,” piemiņas runā teica Merzļikins, atzīmējot Kivlenieka gudrību.

Tāpat viņš minēja, ka pavasarī tieši Kivlenieks, kad ieradies, visvairāk palīdzējis Merzļikinai sievai, kura bija gaidībās, mazgājis traukus, uzkopis istabas. “Es pats to nedaru,” atzinās Merzļikins. “Viņš palīdzēja it visā, un es biju ļoti viņam par to pateicīgs.”

Elvis Merziļikins un Matīss Kivlenieks.

Kolumbusas kluba treneris Breds Larsens atgādināja, ka Kivlenieka sejā vienmēr bija smaids.

“Zvans 4.jūlija naktī man bija ļoti smags, un mana sirds gandrīz apstājās,” teica Larsens, slaucīdams asaras.

Komandas vārtsargu treneris Menijs Legass piebilda, ka šī runa Kivlenieka piemiņas pasākumā varētu būt viens no grūtākajiem viņa dzīves uzdevumiem. Tieši viņa mājā notika nelaimes gadījums. Legasa mājās Kivlenieks bija kā vārtsargu trenera bērnu brālis.

Viņš atgādināja, ka Kivlenieks kļuva par vienīgo vārtsargu Latvijā, kurš uzvarējis Kanādu, turklāt neielaižot savos vārtos ne ripu.

“Es vienmēr mīlēšu tevi kā dēlu, un tu biji lielisks draugs visiem, kuri šeit ir sanākuši godināt tavu piemiņu,” teica Legass.

Ceremonijā tika rādīti arī fragmenti no Kivlenieka debijas līgā un uzvaras mačā ar Ņujorkas “Rangers” “Madison Square Garden”, kā arī atklāšanas cīņas šā gada pasaules čempionātā Rīgā, kurā viņš uzvarā pār Kanādas izlasi nosargāja savus vārtus “sausā” un tika atzīts par mača vērtīgāko spēlētāju.

Jau ziņots, ka “Blue Jackets” izveidojis fondu Kivlenieka piemiņa. Tas atbalstīts jaunatnes hokeja projektus Kolumbusā un Latvijā.

Kivlenieks mūžībā devās 4.jūlijā 24 gadu vecumā, Mičiganas štatā Detroitas tuvumā esošajā pilsētā Novajā ciešot nelaimes gadījumā, ko izraisīja nomaldījies pirotehnikas lādiņš.

Policija nav ierosinājusi krimināllietu un notikušo uzskata par nelaimes gadījumu, taču lieta nodota izskatīšanai prokuratūrā.

Avots