”Viņš spļāva uz mani, pazemoja, sita, viņam vispār manis nebija žēl.” Māra Katarska par laiku gūstā

Tu teici, ka tevi sita tik ilgi, kamēr gandrīz atslēdzies?

Jūtot, ka zaudēšu samaņu, domāju ģībt vai neģībt, nezināju, kas notiks, ja noģībšu. Bija moments, kad viņš man lika apgulties sev blakus uz dīvāna, ar vienu roku apskāva ar otru sita pa galvu vai žņaudza. Tas notika tik ilgi, līdz sāku zaudēt samaņu, tad atlaida, tad atkal turpināja, ne mirkli nevarēju atslābt. Sapratu, viņam tas sagādā baudu.

Kur tu smēlies spēku, lai caur sāpēm kalpotu viņam, būt tāda sieviete, kādu viņš vēlas?

Ja katru dienu draud, ka nositīs, izvaros, dos mani citiem vīriešiem, pārdos prostitūcijā, ja izdarīšu ko nepareizi, loģiski, ka klausīju. Darīju visu, ko man teica un gaidīju, kad mani atradīs.

Domas par meklēšanu bija tas, kas palīdzēja izdzīvot?

Jā. Domāju, kāpēc mani neviens vēl nemeklē? Ar mammu un māsu parasti sazinājos katru dienu, darbā nebiju bijusi vairākas dienas, nesapratu, kāpēc vēl neesmu atrasta. Konkrēti cik dienas pavadīju dzīvoklī, nezināju, laiks “saplūda” kopā, dzīvoju tikai pēc viņa noteikumiem un vēlmēm. Katrs moments bija kā filmās, tik brutāli, nekad nespēju iedomāties, ka tā varētu notikt ar mani.

Vārdi par pārdošanu prostitūcijā nelika baidīties par to, ka tevi nekad neviens vairāk neredzēs?

Viņam bija divi varianti ar ko biedēt, gan ar prostitūciju, gan došanos uz Kairo un manis apprecēšanu. Tur bijušajam draugam būtu vienkāršāk to izdarīt.

Kas viņu atturēja no došanās uz Kairo?

Mani sāka meklēt un viņš saprata, ka no Hurgadas mani neizvest. Man bija jābūt pie samaņas un spējīgai policijas kontrolpunktā pateikt, ka dodos līdzi labprātīgi. Es nebiju tik ļoti pakļauta, lai to darītu. Būtu riskējusi.

Vecāku un māsas neatlaidība palīdzēja tevi atrast!

Bijušais teica, ka nav domājis, ka mani tā meklēs. Saņemot zvanus no jurista, vēstniecības, mana bosa, pierunāju viņu mani izlaist ārā. Teicu, ka kamēr mani neredzēs, meklējumi nebeigsies. Apģērbos, paņēmu planšeti, savu telefona kartiņu un izgāju ārā, sakot, ka tūlīt būšu atpakaļ. Ar planšetes palīdzību sazinājos ar priekšnieku, man atbrauca pakaļ un aizveda uz policiju.

TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!