Vai masu mediji, rakstot par vardarbīgiem noziegumiem, vai, piemēram, filmu veidotāji, neietekmē šo cilvēku prātu negatīvi?
Uz to nav viennozīmīgas atbildes. Noziedzniekiem ir tendence sevi izglītot, kā veiksmīgāk, efektīgāk veikt noziegumu. Papildu informācija no dažādiem medijiem, to vidū interneta, viņiem ir avots, no kā smelties. Bet atkal atgriežos pie iepriekš teiktā: tas darbosies tiem, kuriem jau ir citi riska faktori un gatavība izdarīt noziegumu.
Citi reaģēs, pašausmināsies, bet viņiem tas neko nenozīmēs. Atceros, ka ekonomiskās krīzes laikā bija bažas, ka pieaugs noziedzīgi nodarījumi, cilvēkiem kļūstot nabadzīgiem. Taču viens nabadzīgs cilvēks, kuram nav gatavības, nav citu riska faktoru, nemūžam neizdarīs noziegumu, lai iegūtu naudu. Bet cits izdarīs.
Tam, kurš ir gatavs izdarīt noziegumu, iegūtā informācija var būt kā pēdējais grūdiens. Bet, atkārtoju, tur ir jābūt citiem riska faktoriem.
Sagatavojusi Dace Kokareviča
Cietumos 64 uz mūžu ieslodzītie
Uz “LA” jautājumiem par Gulbenes bērnu slepkavas Aleksandra gaitām cietumā Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) atbildēja: “Ieslodzījuma vietu pārvalde apstiprina un sniedz informāciju, ka šī notiesātā persona atrodas vienā no Latvijas ieslodzījuma vietām, kur izcieš mūža ieslodzījumu. Soda izciešana notiek atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksam. Saskaņā ar IeVP pašreiz rīcībā esošo informāciju šis notiesātais nav vērsies ar lūgumu pēc apžēlošanas.
IeVP atkārtoti aicina ņemt vērā iestādes pārstāvētās nozares specifiku un to, ka, ievērojot pašreiz spēkā esošo tiesisko regulējumu, IeVP nav tiesību izpaust informāciju par notiesātās personas atrašanās vietu vai sniegt specifisku informāciju par soda izpildes gaitu, kas saistīta ar iestādes iekšējo darbību.
Tāpat IeVP nav tiesību izpaust tādus personas datus, kuri attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās, kā arī uz tiesas nolēmumu vai tiesas lietas materiāliem, ko drīkst apstrādāt tikai likumā noteiktās personas un likumā noteiktajos gadījumos.
Papildus tam IeVP lūdz rast iespēju ņemt vērā konkrētā gadījuma specifiku, kontekstu un noziedzīgā nodarījuma veicēja mērķi (iegūt slavu un atpazīstamību), primāri respektējot arī notikuma upuru tuvinieku intereses, lai novērstu iespējamos apdraudējumus, t. sk. reviktimizāciju.”
“LA” arī uzdeva jautājumus par to, cik vispār Latvijā ir uz mūžu ieslodzīto. Atbild IeVP sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Fedorova:
Cik patlaban pavisam kopumā ieslodzījuma vietās Latvijā atrodas ieslodzītie (apcietinātie un notiesātie)? Cik no tiem ir uz mūžu ieslodzītie?
Uz šā gada 18. februāri Latvijā kopā ir 3527 ieslodzītie. No tiem apcietināto statusā – 973 (t. sk. mūža ieslodzījums četrām personām); notiesāto statusā – 2554 (t. sk. mūža ieslodzījums 60 personām, no tām – viena sieviete).
Tātad pašreiz Latvijā kopā ir 64 uz mūžu ieslodzītie. IeVP informē, ka pašreiz jaunākajai uz mūžu ieslodzītajai personai ir 23 gadi, savukārt vecākajai uz mūžu ieslodzītajai personai – 72 gadi.
Kuros cietumos sodu Latvijā izcieš uz mūža ieslodzījumu notiesātie?
Kopš 1996. gada 24. septembra, kad valstī stājās spēkā Valsts prezidenta izsludinātais nāvessoda moratorijs, mūža ieslodzījums Latvijā ir visbargākais sods. Mūža ieslodzījumu Latvijā izcieš Jelgavas cietumā un Daugavgrīvas cietumā atsevišķos korpusos ar pastiprinātu apsardzi un uzraudzību. Uz mūžu notiesātā sieviete sodu atbilstoši normatīvajiem aktiem izcieš Iļģuciema cietumā.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPPUSĒ!
