Vai sāk skaitīt Kariņa valdības dienas?



Aizvadītajā nedēļā vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, ieskaitot koalīcijā pārstāvētās Nacionālās apvienības Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli, norādīja uz nepieciešamību “sapurināt valdību”, jo premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) varētu būt noguris.

Vairāki koalīcijas pārstāvji “Latvijas Avīzei” neoficiāli apstiprināja, ka notiek neformālas sarunas, kurās tiek vērtēti iespējamie jaunas valdības modeļi.

Kā viens no premjera kandidātiem minēts aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“AP”).

Pagājušajā nedēļā viņš arī publiskoja savas pārdomas par to, kā vajadzētu uzlabot valdības darbu. “Ja ir neapmierinātība ar valdības darbu, tas vēl nenozīmē, ka ir jārunā par tās nomaiņu. Vienmēr var kaut ko uzlabot,” “Latvijas Avīzei” sacīja A. Pabriks.

Pēc šo publisko viedokļu parādīšanās K. Kariņš preses konferencē teica, ka valdībai bijuši dažādi posmi, bet neesot vienas formulas, kā stabilizēt piecu partiju koalīciju. “Ir skaidrs, ka tas ceļš nav viegls, bet mēs redzam gaismu tuneļa galā. Mums ir jākoncentrējas uz skaidru vakcinācijas procesu. Ministri ir tiešs atspoguļojums sabiedrībai kopumā un Saeimas sastāvam,” sacīja K. Kariņš.

Ne premjers, ne “Jaunā Vienotība” paši negatavojas paiet malā, “Latvijas Avīzei” apstiprināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš sacīja: “Valdības maiņa nav nekas ārkārtējs. Ja kāds no partneriem uzskata, ka valdība sevi ir izsmēlusi, viņš var uzteikt darbu valdībā, uzņemoties pilnu atbildību par turpmāko procesu.”

Ministrs arī atgādināja, cik sarežģīts un ilgs bija valdības veidošanas process pēc Saeimas vēlēšanām. Pārmaiņu iniciatoriem esot jānovērtē, cik ilgu laiku varētu aizņemt portfeļu (ietekmes) pārdale. Situācija Latvijā atšķiroties no tās, kāda ir Igaunijā, kur valdības maiņa notika īsā laikā.

“Brīvā valstī katrs var izteikt savas domas. Sabiedrībā ir ļoti dažādi viedokļi, kas atspoguļojas arī valdības diskusijās. Premjers un valdība dara maksimālo, ko tā var izdarīt, kļūdoties un labojot kļūdas,” teica E. Rinkēvičs.

“Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis uzsvēra: “Ja kāds domā, ka mēs ar valdības gāzējiem pēc tam strādāsim kopā, lai aizmirst.” Ja šie brīdinājumi tiktu īstenoti, jaunas koalīcijas izveide būtu apgrūtināta, jo ne tikai Jaunā konservatīvā partija (JKP), bet vēl vairāki koalīcijas deputāti nebūtu gatavi atbalstīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ienākšanu valdībā, kamēr tā nav gatava distancēties no Aivara Lemberga.

Pagājušajā piektdienā ir notikusi “Latvijas attīstībai” valdes locekļa Edgara Jaunupa un ZZS līdera Edgara Tavara tikšanās. E. Tavars to apstiprināja, bet sarunas saturu neatklāja, uzsverot, ka viņš tiekas ar daudziem politiķiem. Tiesa, arī E. Tavaram esot “iekšējā sajūta, ka šī valdība kritīs”.

Premjers izskatoties apjucis

Pagājušās nedēļas sākumā norisēm ap notiekošo koalīcijā vairākos tvitera ierakstos uzmanību pievērsa sociologs Aigars Freimanis, kurš bija novērojis, ka “Vecrīgā baumas plosās kā bērzos sula” un pie jaunas valdības izveides strādājot divas grupas.

Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Gatis Krūmiņš, kurš ir arī izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) ār­štata padomnieks, intervijā Latvijas Radio 4. martā par K. Kariņa valdību sacīja: “Sabiedrības uzticību grauj tas, ka tiek runāts viens, bet darīts kaut kas cits. (..)

Es redzu problēmas ar premjeru, ne pat tik daudz ar ministriem. Lielākā daļa tur cīnās par nozarēm, bet premjeram kā līderim būtu jāsavelk kopā tā lieta, jāspēj iedvesmot un parādīt kaut ko uz priekšu. Manuprāt, premjers ir noguris un apjucis.” G. Krūmiņš uzskata, ka Kariņš neredz kopīgo bildi, valdībai neesot skaidras vīzijas par to, kur tiek investēts Eiropas finansējums.

Tajā pašā laikā arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts R. Zīle intervijā laikrakstā “Diena” mudināja valdību sapurināt. Viņu uztraucot valdības nespēja sagatavoties Latvijai pieejamās Eiropas Atveseļošanas fonda naudas apgūšanai. Iespējas esot vairākas – nomainīt atsevišķus ministrus vai visu valdību. R. Zīle pieļāva, ka to varētu vadīt arī neatkarīgs premjers. Pirms Saeimas vēlēšanām pieaugot partiju konkurence.

“Ja premjers nāk no vienas partijas, pārējās negribēs, lai tas būtu veiksmes stāsts premjeram un viņa partijai,” uzskata R. Zīle. Esot arī iespēja, ka “Kariņš pats maina vadības stilu, jo tik daudz laika nedrīkstētu pavadīt šajās saskaņošanas un pozīciju maiņās”. R. Zīlem vairākkārt ir bijusi iespēja uzņemties premjera amatu, bet viņš nebija gatavs mainīt EP deputāta mandātu pret valdības vadītāja amatu. Arī tagad R. Zīles minētie varianti izslēdz iespēju, ka viņš pats varētu uzņemties šo darbu.

Pārdomas par nepieciešamajiem uzlabojumiem valdībā pagājušajā nedēļā publiskoja arī A. Pabriks. Viņaprāt, viens no iemesliem nespējai sekmīgi cīnīties ar pandēmiju ir tas, ka pietrūkst profesionālas komunikācijas par valdības lēmumiem, bet tā ir apgrūtināta, ja lēmumi ir neloģiski.

Neviens negrib būt gāzējs

“Latvijas Avīzes” rīcībā ir informācija, ka neformālas sarunas par iespējamajām izmaiņām valdībā sākušās jau tad, kad K. Kariņš televīzijā nāca klajā ar uzrunu: “Draugi, nav labi.” Toreiz bijuši piedāvājumi paplašināt premjera biroju un nedaudz pamainīt valdības sastāvu. Nākamie plāni jau saistījās ar toreizējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci (“AP”) kā premjeru, bet tos izjauca atklātībā nākušie fakti par to, ka ministrs izmantojis citas personas Rīgas domes autostāvvietas caurlaidi. Kā premjera kandidāts kuluāru sarunās esot minēts arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), bet viņam neesot pietiekami augsts reitings sabiedrībā.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars “Latvijas Avīzei” apgalvoja, ka partijas biedra R. Zīles interviju nemaz neesot lasījis, bet tikai dzirdējis atstāstu. NA neplānojot valdību gāzt. “Nacionālā apvienība ir tā, kas valdībā palīdz laivai noturēties līdzsvarā un nodrošina, lai tā neapgāžas. Valdība nav ideāla, bet mēs neredzam iespēju izveidot labāku kombināciju, kas jau bija skaidrs pēc Saeimas vēlēšanām. Eksperimentus krīzes apstākļos nevar atļauties,” sacīja R. Dzintars.

Līdzīgos uzskatos bija arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”), kurš norādīja, ka politikā visu laiku ir dažādas runas un spekulācijas, bet viņš nedomā, ka šī valdība varētu tikt gāzta. “Valdība krīt, ja vietā ir interese un iespējas izveidot kaut ko citu. Valdība ilgstoši strādā intensīvā un stresa pilnā režīmā.

Ir brīži, kad tas liek uzvirmot emocijām. Šādos apstākļos valdības maiņa radītu papildu sarežģījumus, jo nebūtu laika aprast un ieskrieties,” uzskata J. Vitenbergs. Viņš arī atgādināja, ka Igaunijā valdības maiņa sakrita ar vīrusa izplatīšanās pieaugumu.

JKP priekšsēdis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns savukārt teica: “Es neesmu starp tiem, kas mēģina pierunāt kādu kļūt par gāzēju vai iesēsties kāda krēslā, tāpēc par šo jautājumu nevarēšu sniegt komentārus.” Cita lieta, ka J. Bordāns ne vienmēr varot piekrist valdības darba stilam – piemēram, ir bijuši gadījumi, kad viņa priekšlikumi par darba organizēšanu nav tikuši uzklausīti. Taču tie esot valdības ikdienas darba jautājumi.

Ceļā uz vienotību?

Notiekošajam valdībā seko līdzi arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš nesen pēc tikšanās ar K. Kariņu ieteica premjeram nepieciešamības gadījumā prasīt viena vai otra ministra demisiju. Tas nenāca par labu valdības vadītāja attiecībām ar ministriem, kuriem bija radies iespaids, ka K. Kariņš bija aizgājis pie prezidenta pasūdzēties.

Piektdien, 5. martā, intervijā LTV E. Levits sacīja: “Valdība ir ceļā uz vienotību. Beidzamajos mēnešos mēs redzējām, ka šādas vienotības trūka. (..) Valdība principā strādā. Jāuzlabo iekšējā komunikācija, jo nevar būt tā, ka ministri sazinās ar tvitera starpniecību.”

Avots